Alerģija un alergēni

Alerģija ir mūsu imūnsistēmas vājāka vai stiprāka reakcija uz kādu vielu. Vielas, kas var izraisīt alerģisku reakciju, sauc par alergēniem.

Alerģija

Ir atšķirība starp alerģiju un nepanesību. Alerģija rodas, kad imūnsistēma ierosina specifisku antivielu, ko sauc par IgE. Tās ietver, piemēram, alerģiju pret vēžveidīgajiem, olām, zivīm un zemesriekstiem. Šo reakciju izraisa olbaltumviela produktā.

Retos gadījumos daži ēdieni var izsaukt alerģisku šoku, kas bieži ietver asinsspiediena pazemināšanos un elpas trūkumu. Šādu alerģisko šoku sauc par anafilaktisko šoku, un šādā gadījumā ir svarīgi ātri saņemt ārsta palīdzību.

Nepanesība

Ķermenim var arī būt ēdiena nepanesība bez imūnsistēmas reakcijas. Ikdienas valodā mēs parasti runājam par alerģiju, bet īstenībā tā ir nepanesība.

Dažos gadījumos nepanesības cēlonis nav zināms. Citos gadījumos mēs zinām, kas ir cēlonis, piemēram, laktozes nepanesībai, kad cilvēkam nav enzīma, kas noārda pienā esošo piena cukuru.

Parastie nepanesības simptomi ir nieze mutē un rīklē, kā arī izsitumi un astma. Parasti ir arī gremošanas traucējumi, piemēram, krampji vēderā, uzpūšanās un caureja.

Likums prasa alergēnu uzrādīšanu

Pārtikas produkti, kas ir ES zināmo alergēnu sarakstā, vienmēr tiek uzrādīti sastāvdaļu sarakstā tiem produktiem, kas satur kādu no alergēniem. ES saraksts iekļauj glutēnu, vēžveidīgos, olas, zivis, zemesriekstus, sojas pupiņas, lupīnu, pienu, riekstus, seleriju, sinepes, sezama sēklas un moluskus. Ja jūs nevienu no šiem neredzat sastāvdaļu sarakstā, tie neietilpst produktā.

Konservanti un sulfīta antioksidanti, jeb E220-224 un E226-228, arī ir iekļauti šajā sarakstā, jo tie var izraisīt reakcijas cilvēkiem ar astmu.