Īstie pipari

Par “īstajiem pipariem” tiek uzskatīti baltie, melnie un zaļie pipari, kas ir melnā piparauga (Piper Nigrum) augļi.

Audzēšana

Melnais piparuags (Piper Nigrum) aug tropiskā klimatā. Savvaļā tas var sasniegt līdz 20 metru augstumu un augļi, kas ir garšviela – pipari, aug blīvos ķekaros. Piper Nigrumi auga izcelsmes valsts ir Indija, bet selekcijas ceļā ir galvenokārt izplatījies Dienvidaustrumāzijā.

Vēsture

Izceļotāji no Indijas atveda piparus uz Javas salu jau 11. gadsimtā pirms mūsu ēras. Pipari, muskatrieksti un krustnagliņas kļuva par dzinējspēku 16. – 18. gadsimta cīņai pār varu Indonēzijā.

Pipari ir arī viena no pirmajām garšvielām, kas sasniedza Eiropu. Tā tika vesta no Indijas gan pa zemes, gan jūras ceļiem. Arābijas tirgoņiem, kas transportēja piparus, bija garšvielu tirgošanas monopols un viņi stingri turēja noslēpumā šīs garšvielas izcelsmes vietu.

Viduslaiku Eiropa

Viduslaikos piparu nozīmīgums Eiropā tikai pieauga. Galvenokārt tie tika izmantoti, lai konservētu gaļu un slēptu jebkādas sliktas garšas. Piparu graudiņi bija ļoti dārgi un tika pat izmantoti kā valūta. Ar pipariem varēja apmaksāt, piemēram, nodokļus, muitas nodevas, līgavas pūru un nomu. Strādnieka gada alga varēja būt sauja piparu.

Tā kā pipari bija tik dārgi, daudzi saskatīja tajā iespēju un centās atklāt jaunus piparu audzēšanas reģionus, ar mērķi atrast drošāku un lētāku ceļu uz Indiju.

Kolumbs

Kristofers Kolumbs bija viens no zemju pirmatklājējiem, kas 15. gadsimtā centās atrast īsāko ceļu uz Indiju. Tā vietā viņš nonāca Amerikā un cita starpā atklāja čili, uzskatot to par piparu. Tikai pāris gadus vēlāk Vasko de Gamam izdevās apkuģot apkārt Āfrikai un atklāt Indiju.