Kur Tex Mex, tur sanāk.

TEX MEX VIRTUVE

Šeit atradīsi populārākos Tex Mex ēdienus ar lieliskiem stāstiem par rašanos.

• 

  Tako

  Stāsts par ēdamo karoti

  1/7

  Vēsturiski tako (takos, taco vai tacos) ir mīksta kukurūzas tortilja, kas pildīta ar gaļas gabaliņiem, sieru vai citām sastāvdaļām, kuru ēd kā uzkodu.

  Pastāv neskaitāmas tako variācijas. Ēdamās karotes maģija slēpjas tajā, ka ar to var ēst
  pilnīgi jebko. Tās izcelsme ir Meksika, kur vietējie iedzīvotāji gatavoja kukurūzas tortiljas.
  Viņi tās cepa uz plakanas pannas jeb comal (komala) un pildīja ar vietējiem produktiem.

  Mūsdienās tako pagatavo vai nu no kukurūzas, vai kviešu miltiem, kurus reģionā
  ieveda spāņi, kā arī sastopamas gan mīkstās tortiljas, gan cietas kukurūzas laiviņas. Šīs
  cietās laiviņas, kas ir U formā izceptas kukurūzas tortiljas, ir moderns Tex Mex virtuves
  izgudrojums. Kad esat izvēlējušies, kur vēlaties pildījumu savietot, varat ķerties klāt pašam pildījumam. Šim populārajam Tex Mex varoņēdienam var pievienot cūkgaļu, liellopa gaļu,vistas gaļu, zivis vai dārzeņus.

  
  Šobrīd tako ir populāri visā pasaulē. Tako popularitātes galvenie iemesli ir to vienkāršā
  daba, spēja pielāgoties jebkuram pildījumam un ērtums. Vietējie pavāri un patērētāji
  arvien cenšas atrast jaunas produktu kombinācijas, lai radītu savu unikālo tako garšu.

  Lasīt tālāk
• 

  Fahita

  Meksikas kovboju favorīte

  2/7

  Vārds “fahita” cēlies no spāņu vārda “faja”, kas nozīmē josta vai lente. Tas atsaucas uz
  fahitās izmantotā diafragmas muskuļa formu – tas ir garš un tievs, un atgādina ādas
  jostu. Fahitas (fajitas) stāsts aizsākās 1950. gadu vidū, kad daudzi “vakero” jeb meksikāņu kovboji strādāja Teksasas-Meksikas robežas zonā.

  Lai izvairītos no izmaksām, vakero saņēma 5 dolārus dienā, tie tika apgādāti ar guļvietu
  un pašu lētāko ēdienu. Reiz Teksasas Del Rio pilsētas Čaparosa rančo galvenais vakero
  pamanīja, ka miesnieks izgriež diafragmas muskuli no dzīvnieka un izmet to ārā vai
  pārdod klientiem kā barību suņiem. Tā kā šis muskulis ir sīksts un satur ļoti daudz cīpslu,
  miesnieks nevēlējās to izmantot maltajai gaļai. Kādu dienu šis galvenais vakero pavaicāja miesniekam, vai viņš nevarētu nopirkt šo muskuli saviem darbiniekiem, un kopš tā laika miesnieks katru nedēļu viņam šo gaļas gabalu pietaupīja. Tā radās šī tradīcija. Patiesībā tā vēl ilgi neieguva popularitāti. Katrā kautķermenī bija vien noteikts diafragmas muskuļa apjoms, un tas kļuva par nopietnu pārbaudījumu tradicionālajai fahitai.

  Divas desmitgades vēlāk, 1969. gadā, Sonijs Falkons Teksasas Ostinā fahitas sāka tirgot komerciāli. Ap to pašu laiku tās parādījās arī restorānu piedāvājumā – Farā, Teksasā tās piedāvāja Otīlija Garza. Tur tās nogaršoja daudzi vietējie iedzīvotāji, un fahitas drīz vien kļuva par iecienītu Tex Mex ēdienu.

  Ironiski – kopš fahitas kļuva populāras, tajās arvien retāk tika lietota diafragmas muskuļa
  gaļa, jo piedāvājums nespēja apmierināt pieprasījumu.

  Lasīt tālāk
• 

  Burito

  Stāsts par ēzeli

  3/7

  Kāds tautā populārs stāsts vēsta par kungu vārdā Huans Mendezs, kurš Meksikas
  revolūcijas laikā (1910. – 1921. gads) Huaresas pilsētas Bellavistas rajonā pārdeva tako,
  pārvietojot stendu ar nelielu transporta ēzelīti (burro). Lai ēdienu saglabātu siltu,
  Mendezs to turēja zem neliela galdauta, satītu lielās, mājās gatavotās miltu tortiljās.

  Ēdiena popularitāte auga, un pēc kāda laika šie lielie, ar abiem galiem aizlocītie tako
  ieguva nosaukumu “burito” par godu ēzelēnam “burro”, ar ko pārvietojās Mendezs.

  Mūsdienās burito ir ļoti iecienīts ēdiens visā ASV. Burito ir pilnvērtīga, ērta un garšīga
  maltīte, piemērota gan līdzņemšanai, gan ēšanai pie galda. Pēdējā laikā visā Ziemeļeiropā
  sastopami ielas pārtikas tirgotāji, kas pārdod “pasaules” burito. Tajos aizvērtā burito
  princips tiek apvienots ar dažādām Āzijas un Āfrikas ēdieniem raksturīgām garšām.

   

  Lasīt tālāk
• 

  Enčilada

  Vienkāršā Tex Mex "lazanja"

  4/7

  Tex Mex enčiladas, ko mēs zinām šodien, ir tortiljas, kas piepildītas ar pildījumu, piemēram, gaļu, sieru, čili mērci vai salsu. Tortilju var pamērcēt čili mērcē, mērci var pārliet tortiljai vai pirms tam nedaudz apcept. Tad tās piepilda ar izvēlēto pildījumu un var cept krāsnī, pārlietas ar vēl salsu vai mērci un sieru. Paradums tortiljas sarullēt apkārt pildījumam, visticamāk, radies jau seno maiju laikos, kad tortiljas tika aptītas ap nelielām zivīm. Patiesībā nav tādas vienas īstās enčiladas receptes, un šī ēdiena variācijas ir teju
  nebeidzamas.

  Vārds “enčilada” 1831. gadā publicētajā pirmajā meksikāņu pavārgrāmatā “El cocinero
  Mexicano” definēts kā “tāds, kam pievienots čili”. Enčilada ir ļoti daudzpusīgs ēdiens, ko
  var ēst gan kā pamatēdienu, gan kā piedevas.

  Sastopami trīs enčiladu veidi:

  • pamērcētas salsā, bet bez pildījuma, ideāli piemērotas, ja tās tiek pasniegtas kā piedevas;
  • sausas enčiladas ar nelielu mērces daudzumu, pildītas ar sīpolu šķēlītēm un sieru;
  • pildītas enčiladas ar daudz salsas mērci un sieru, gaļu, kā arī citām sastāvdaļām.

  Pēdējais veids ir tas, kas Tex Mex virtuvē iecienīts šobrīd.

  Lasīt tālāk
• 

  Kesadiljas

  Stāsts par kūciņu

  5/7

  Oriģinālā kesadiljas recepte radusies Meksikas centrālajā un dienvidu reģionā. Vārds
  “kesadilja” nozīmē “kūciņa ar sieru”. Tā ir plakana, apaļa kukurūzas tortilja, kas ir pārlocīta
  uz pusēm (dažkārt divas tortiljas viena virs otras) un piepildīta ar sieru, parasti Oahakas
  sieru, lai gan starp biežāk izmantotajiem ir arī asadero un panela sieri. Tad kesadilja tiek
  cepta uz plakanas pannas, līdz siers pilnībā izkusis.

  Arī kesadiljām ir daudzas variācijas, un būtiski piebilst, ka kesadiljas pamatnē var izmantot gan kukurūzas, gan kviešu miltu tortiljas. Kaut arī siers ir šī ēdiena neatņemama sastāvdaļa, tam var pievienot daudzas citas sastāvdaļas, piemēram, gaļu, sīpolus, dārzeņus un čili. Šis ēdiens ir īpaši populārs ASV dienvidrietumos, un to var uzskatīt par
  Tex Mex virtuves “croque monsieur” (siera grauzdiņu).

  Lasīt tālāk
• 

  Načo plate

  Tex Mex ballīšu favorīts

  6/7

  Kombinētā plate, kas vēlāk kalpoja par iedvesmu načo (načos vai nachos) platei, radās Sanantonio. Kāds vīrs vārdā Otis Fērnsvorts 1900. gadā sāka tirgot uzkodu kopā ar rīsiem un pupām. Daudzi restorāni nokopēja šo ideju un papildināja to, pievienojot skābo krējumu un sieru.

  Vairākus gadus vēlāk kombinētajai platei tika pievienoti načo. Leģendas vēsta, ka
  1943. gadā Meksikā viesojās kāda kareivju sievu grupa no Teksasas. Viņas iegriezās
  kādā restorānā, kur tās sagaidīja viesmīlis vārdā Ignacio Anaja, kuru draugi sauca par
  Načo. Restorāna šefpavārs nebija uz vietas, tādēļ Anaja pagatavoja plati ar sagrieztām
  kukurūzas tortiljām, kurām pārlēja izkausētu sieru un pievienoja halapenjo piparus. Dāmas ar sajūsmu to notiesāja un nosauca par “Načo īpašo”. Tā radās načo plate.

  Šai leģendai var ticēt vai neticēt, bet tas, ka načo plate ātri vien kļuva par vienu no Tex
  Mex virtuves pamatēdieniem, ir neapstrīdams fakts. Tas ir ideāls veids, kā iztērēt visas mērces, kas palikušas pāri no burito un fahitu vakara, un to var ēst visi pie galda sēdošie.

  Lasīt tālāk
• 

  Čili kon karne

  Tex Mex virtuves klasika

  7/7

  Šis ir viens no Tex Mex ēdienu līderiem. 19. gadsimtā šo ēdienu populāru padarīja
  Sanantonio pilsētas “čili karalienes”. Tolaik Sanantonio piedzīvoja tūrisma uzplaukumu, jo
  daudzi cilvēki vēlējās aplūkot iekarotās teritorijas. Šo pilsētu, kas pamatā bija meksikāņu
  pilsēta, apciemoja daudzi amerikāņi, pulcējoties tās laukumos un tirgos. Cilvēki tirgojās
  un mielojās ar ēdienu. Cilvēki ēda čili kon karne. Čili karalienes savus stendus izvietoja
  zem klajas debess, smagos katlos virs uguns kūpēja iepriekš sagatavots ēdiens, un uz
  ielas tika nolikti galdi un krēsli, kur viesiem apsēsties, kā arī izvietotas laternas. Paradums
  kopīgi pusdienot ārpus telpām tika pārņemts no Kanāriju salām. Kamēr ļaudis cienājās ar
  čili karalieņu sagatavoto ēdienu, mūziķi spēlēja dzīvo mūziku.

  1882. gadā Alamo pilsētas tūrisma brošūrā tika publicēts aicinājums viesiem apmeklēt
  Militāro laukumu, kur viņi varēja nogaršot tamales, čili kon karne un enčiladas, ko
  gatavojuši acteku pēcteči. Protams, pastāv iespēja, ka šī informācija tika nedaudz
  izpušķota, jo daudzu tirgotāju priekšteči bija Spānijas vai Kanāriju salu iedzīvotāji. Lai vai kā, šī ēdiena popularitāte auga, un jau 1893. gadā tas tika pasniegts Čikāgā, 1600 km uz ziemeļiem. 

  Čikāgā šis ēdiens guva pamatīgu ievērību. Bet 1890. gados popularitāti ieguva arī ēdienu konservēšana. Arī tas bija viens no faktoriem, kas veicināja šī ēdiena popularitāti!

  Lasīt tālāk